Citu tautu tradīcijas vasaras saulgriežos

By   janvāris 26, 2016

vasaras saulgriezi

Skaidrs, ka saulgrieži, tostarp vasaras saulgrieži jeb Jāņi, nenotiek ne tikai Latvijas teritorijā, bet arī visā plašajā pasaulē. Gluži tāpat kā ne tikai Latvijā spīd saule, bet arī visās pārējās pasaules teritorijās. Neskatoties uz to, ka saulgrieži notiek visā pasaulē, to tautu, kas svinētu vasaras saulgriežus, nemaz nav tik daudz. Jāsaka, ka arī to svinēšanas tradīcijas katrā tautā atšķiras, jo tās ir atkarīgas no daudz un dažādiem faktoriem, piemēram, tautas kultūrvēsturiskā mantojuma, tā vērtības tautas skatījumā, kā arī to aktualitātes mūsdienās.

Līdzīgi mums, latviešiem, Jāņus jeb Līgo svin tādas pasaules valstis kā Zviedrija, Somija, Norvēģija, Dānija, Lietuva, Igaunija, Kanāda, ASV, Apvienotā karaliste, Īrija, Spānija, Portugāle, Itālija, Malta, Francija, Ukraina, Baltkrievija un Polija. Vai pamanījāt, ka lielākā daļa no šīm valstīm atrodas Zemes Ziemeļu puslodē? Saules slavināšanas kulta esamība pasaules Ziemeļos ir tikai loģiska, jo, kā smejies, ziemeļniekus tik reti priecē saules siltie stari, ka tie Saules esamību uzskata par kaut ko ārkārtīgi īpašu un slavināšanas vērtu. Iespējams, tieši šajā aspektā sakņojas Saules kults un arī pagānisms.

Ņemot vērā to, ka sākotnējās civilizācijās valdīja pagānisms un animisms, kas pasauli skaidro ar primitīvām, tā laika cilvēkam saprotamām teorijām, kas bija saistītas ar dabu, tās elementiem un to apgarotību, saulgriežu svinēšana bija tikai loģiska. Lai arī nereti mūsdienu cilvēks sevi uzskata par visādā ziņā pārāku par seno civilizāciju pārstāvjiem, tiem bija dots tas, kā mūsdienu cilvēkam nav – tā laika cilvēki juta un saprata, ka saulgrieži ir īpašs laiks, kurā dabā norisinās dažādas neparastas, mistiskas un pat maģiskas parādības. Fakts, ka vairākums mūsu senču uzskatu un tradīciju, kas saistītas ar saulgriežu svinēšanu, ir izdzīvojušas līdz mūsdienām, pierāda tikai to, ka viņu sajūtas un uzskati nav bijuši maldīgi – saulgrieži tik tiešām ir īpašs un maģisks gada laiks.

Mūsu senie senči dažādos, nereti tikai sev saprotamos veidos centās izprast apkārtējo pasauli, mēģinot saskatīt tajā dažādas cēloņu un seku sakarības, kā arī gluži vienkārši un dabiski bija daļa no Mātes Dabas, tāpēc arī tik pat dabiski pakļāvās tajā notiekošajām norisēm un godināja tās savā, tajā laikā, pagāniskajā izpratnē. Tas, ka Jāņi ir vieni no tipiskajiem pagāniskajiem svētkiem, nav nojausma, bet gan fakts. Šo faktu vēl vairāk apstiprina tas, ka Jāņu svinēšanas pirmsākumiem nav iespējams noteikt konkrētu izcelsmes laiku, jo to vēsture ietiecas ļoti senā pagātnē, kurā pagānisms valdīja visā pasaulē. Tas, ka Līgo kā vasaras saulgrieži lielākā vai mazākā mērā un tādā vai citādā veidā tika svinēti visā pasaulē, ir interesanti, kā arī pierāda to, ka tā laika cilvēce atradās uz vienota noskaņojuma un vienādas pasaules izpratnes viļņa.

Interesanti paskatīties, kā atkarībā no valsts atrašanās vietas, mainās arī vasaras saulgriežu jeb Jāņu nosaukums. Baltijas un Skandināvijas zemēs tie ir sekojoši: Sankthans (Dānija), Jaanipäev (Igaunija), Joninės, Rasos, Rasa, Rasos šventė, Kupolės, Saulės, Krešės, Vidurvasaris (Lietuva), Jonsok, sankthans, jonsvaka, jonsmesse (Norvēģija), Juhannus (Somija), Johanni, Johannisnacht, Mittsommernacht (Vācija), Midsommar, Den helige Johannes Döparens dag (Zviedrija). Ņemot vērā to, ka slāvu zemēs vasaras saulgriežu svinēšana tradicionāli ir bijusi saistīta ar pagānu dievu – Kupalu – , tad var redzēt, ka šis vārds veido arī vasaras saulgriežu nosaukumu sakni: Купальле (Baltkrievija), Еньовден (Bulgārija), Ivanjski krijesovi (Horvātija), ночь Ивана Купалы (Krievija), Noc Kupały (Polija), Іван Купала (Ukraina). Savukārt romāņu zemēs vasaras saulgrieži tiek dēvēti šādi: Foguera de San Xuan (Astūrija), Hogueras de San Juan (Galīsija), Fête de la Saint-Jean (Francija), Nit de Sant Joan (Katalonija), Festa junina (Portugāle).

Ticējumi un buršanās Jāņu naktī

By   jūlijs 15, 2015

Jāņi ir vieni no latviešu tradicionālajiem svētkiem, turklāt Jāņu nakts ir maģiskākā visā gadā. Šajā laikā ir iespējams pieburt gan mīlestību, gan bagātību, burties, lai sevi aizsargātu, tāpat arī var pieburt nelaimi kaimiņiem un ļaundariem, iespējams uzlabot veselību un skaistumu, kā arī redzēt visādus māņus.

Skaistumam un veselības uzlabošanai Jāņu rītā, kamēr vēl saule nav uzlēkusi, ir jāiet mazgāties avotā. Tāpat var parūpēties arī par savu mājlopu veselību, piemēram, zirgiem ir jādot dzert olas, lai tie būtu stipri un apaļi, kā arī, lai govīm būtu mīksti pupi, uz piena tolenīšiem ir jāliek liepu lapas. Tāpat, lai lopiem būtu veselība, sievām visi lopi jāved uz ganībām. Tur zemē jāizrok caurums, kur jāieliek ola, karaša un alus. Tad jāuzkur uguns un jānotur maltīte.

Ir dažādi ticējumi, lai vēl neprecētās meitas sev atrastu vīru. Jāņu vakarā meitām ir jānopin deviņu dažādu ziedu vainagi un ar visu vainagu ir jāiet gulēt. Tas puisis, kurš sapnī šo vainadziņu nocels, būs arī vīrs. Var arī izmantot nedaudz ekstrēmāku vīra atrašanas metodi – meitai jāizģērbjas kailai un jāuzliek galvā rožu vainags. Tas puisis, kurš viņu noķers, kļūs arī par viņas vīru. Tāpat iespējams arī paredzēt, kad meitas izies pie vīra. Jāņu vakarā ir vainags jāmet ozolā. Ja ar pirmo sviedienu tas paliek ozolā, tad precības būs jau šogad, bet, ja nokrīt zemē, tad vēl jāgaida. Turklāt jo vairāk reizes tas tiek mests un nokrīt zemē, jo ilgāk jāgaida precinieks. Vēl var mest arī vainagu upē un skatīties, vai tas noplūst – ja tā notiek, tad precības būs jau šajā gadā, bet ja nenoplūst, tad vēl ir jāgaida. Iespējams arī uzzināt, kāds vīrs tiks precēts. Meitai ir jānokrāso viena naudas puse sarkanā krāsā, bet otra jāatstāj tāda pati. Tad nauda jāmet ūdenī – ja nauda iekrīt ar sarkano pusi ūdenī, tad tiks apprecēts nabadzīgs vīrs, bet, ja ar nenokrāsoto pusi, tad bagātu. Nav gan zināms, ko apprecēs tā meita, kura netrāpīs naudu ūdenī vai arī to aizpūtīs vējš.

Jāņu naktī iespējams arī pieburt bagātību. Viens no veidiem ir ap pusnakti iet bradāt pa ūdeni, tad nākamajā rītā nauda būs pastalās. Tāpat, ja redz naudu kaltējamies, tad ar kreiso kāju ir kaut kas jāuzmet virsū un jānoslāpē uguns. Tad tajā vietā būs naudas čupiņa. Iespējams tikt ne tikai pie naudiskās, bet arī mantiskās bagātības. Piemēram, Jāņu ugunskuram jābūt ar augstām un tālām liesmām, jo tik tālu arī būšot laba labība. Tāpat, lai govīm būtu daudz piena, jāiet slaukt kaimiņa govis. Tiesa, nav gan zināms, vai izslauktais piens ir jāņem līdzi vai arī tikai govis jāizslauc un piens jāatstāj kaimiņam.

Visvairāk ir ticējumu un buršanās rituālu, lai nodarītu sliktu citiem. Var atburt kaimiņam labu pienu, ja iet gar kaimiņa sētu un saka “Krējums man, bet sula kaimiņam”. Var arī noburt kādu, ja Jāņu naktī uzmauc kaklā zirgu sakas, loku grožus un, ejot pa citam piederošu tīrumu, mētā olu vanckarus. Iespējams arī noskaust citu laimi, ja Jāņu vakarā iet pirtī, peras un domā, lūdz par cilvēku, kuru grib noskaust. Lai atņemtu kaimiņam svētību, var iet Jāņu vakarā ēst uz kaimiņa robežas. Sievām, kuras grib citai mazāk piena vēlēt, Jāņu naktī jāiet uz otras saimnieces kūti pienu slaukt, taču līdzi ir jāņem dvielis un spainis. Ja kūts durvis ir ciet, tad jāslauc līdzi paņemtais dvielis.

Pašu aizsardzībai ir jādedzina raganu vēmekļi un jāizkaisa uz krustcelēm, lai izvairītos no skauģu un ļaundaru ienākšanas mājās. Tāpat Jāņu vakarā nevajag čūskas pieminēt, lai tās nenāktu mājās.

DeJa jeb Degošie Jāņi

By   maijs 20, 2015

Degošie Jāņi ir pasākums, kurš tiek veidots pēc DegošāVīra, jeb Burning Man tradīcijām, kur netiek lietota nauda, tiek izmantota dāvināšanas ekonomikas un katrs var izpausties savā mākslinieciskajā talantā. Šādi pasākumi, kā DeJa pasaulē notiek jau diezgan bieži un tie visi ir iespaidojušies tieši no šīe Degošā Vīra, jeb BurningMan pasākuma, kas notiek Nevadas BlackRock tuksnesī, kur vasaras vidū desmitiem tūkstoši cilvēki dažu dienu laikā uzceļ pilsētu un pēc 4-6 dienu ballītēm un radikālas sevis izpētes viss tiek novākts un izskatās, kā tajā vietā nekas nebūtu bijis. Šo pasākumu mērķis ir ļaut katram izpausties, kā vien viņš vēlas, sakot ar apģērbiem, ko nu katrs grib vilkt un beidzot ar to, ko katrs grib darīt. Uz šo pasākumu cilvēki dodas, lai izpaustos, parādītu citiem savu māksliniecisko vai cita veida talantu un būtu savādākā sabiedrībā, kur nauda nav galvenais un tāpēc cilvēki var daudz izpausties un arī dot un saņemt dāvanas, kas mazina alkatību un tādā veidā arī mazina uzdzīvošanu uz citu cilvēku rēķina.

Degošie Jāņi ir Latvijā veidots pasākums, kas notiek uz Latvijas un Lietuvas robežas 8 hektāru lielā kaņepju fermā un 2015. gadā būs jau trešā reize, kad šis pasākums notiks. Pagāšajos gados šo saulgriežu atzīmēšanas pasākumu apmeklēja vairāk kā simts cilvēku un visi varēja ģērbties, kā vien vēlas un izklaidēties pēc sirds patikas. Šis pasākums nav tāds, kā lielākā daļa līdzīgu svinību, jo šeit cilvēkiem ir ļauts būt pilnīgi brīviem un gan izmantot narkotiskās vielas(lai gan Latvijas Likumdošana to neatļauj) gan arī izbaudīt vārda un ķermeņa brīvību. Lielākā daļa cilvēku ir draudzīgi un ir iespējams atrast daudz līdzīgi domājošus prātus, ar kuriem pārrunāt daudz un dažādas lietas sākot no filozofiskām lietām līdz vienkāršām dzīves gudrībām. Šis pasākums noteikti nav priekš visiem un lai tam pieteiktos ir jāaizpilda forma, pēc kuras pasākuma rīkotāji izvērtēs, vai jūs varat uz šo pasākumu doties.

Pasākuma video klipus un vairāk par to varat atrast adresē latvianburn.org kur tad arī ir iespējams pieteikties pasākuma apmeklējumam un atrast dažādu informāciju par to, kā un kāpēc tas notiek.

Speķa pīrādziņi Jāņiem

By   septembris 9, 2014

ligo 2014

Līgo un Jāņu svētki mums noteikti asociējas ar dziesmām, jautrību, Jāņu ugunskuru un alu. Taču nevieni Līgo svētki un nākamā Jāņu diena nevar iztikt arī bez iemīļotajiem speķa pīrādziņiem, kas būs ideāla piedeva kā alum, tā vistiņām un Jāņu sieram.

Speķa pīrādziņus var dēvēt par tradicionālu latviešu svētku recepti, bez kuras mēs nevaram nosvinēt  ne Ziemassvētkus, ne Jāņus, tāpēc ir vērtīgi iemācīties pagatavot šos pīrādziņus, jo tas nemaz nav grūti vai sarežģīti, kā arī neprasa ļoti daudz sastāvdaļas vai ļoti daudz laika.

Produkti, kuri būs nepieciešami, lai pagatavotu speķa pīrādziņu mīklu, ir:

  • 400g miltu
  • 25g rauga
  • 200 g sviesta
  • 250 ml piena
  • šķipsniņa sāls
  • 1 ēdamkarote cukura

Bet pīrādziņu pildījumam būs nepieciešami:

  • 200g žāvētas gaļas
  • 1 sīpols

Papildus vēl tev būs nepieciešama 1 ola, lai būtu ar ko pārziest pīrādziņus pirms cepšanas, lai tie iegūtu zeltaini brūnu krāsu, kā arī izteiktākai garšai tu vari pa virsu pīrādziņiem uzkaisīt ķimenes.

Speķa pīrādziņu pagatavošana sākas ar mīklas samīcīšanu. Vispirms tev jāsaputo sviests ar cukuru un šķipsniņu sāls. Tas noliec to malā un ķeries klāt nākamo sastāvdaļu sagatavošanai. Uzsildi pienu, un, kad tas ir silts tam pievieno raugu un miltus. Šo masu samīca līdz mīklas konsistencei un pēc tam tajā iemīca iepriekš sagatavoto sviestu. Kad mīkla ir kārtīgi samīcīta un kļuvusi viendabīga, pārsedz to ar dvielīti un ļauj tai uz 30 minūtēm atpūsties ledusskapī, lai tai ir laiks uzrūgt.

Pa to laiku vari sagatavos pīrādziņu pildījumu. Gabaliņos sagriez žāvēto gaļu un sīpolu un nedaudz uz pannas apcep tos, lai ie iegūst pilnāku garšu.

Kad pus stunda ir pagājusi, Izņem mīklu no ledusskapja, no mīklas veido pīrādziņus un tajos iepildi gaļas un sīpola kombināciju. Pēc tam ieveidotos pīrādziņus liec uz pannas, pārsmērē tos ar olu un pārkaisi ar ķimenēm, ja vēlies un cep 200 grādos, līdz pīrāgi paliek brūni.

Tāda nu ir tik vienkāršā, bet garšīgā pīrādziņu recepte, no kuras sanāk mīksti un ļoti garšīgi speķa pīrādziņi, kuri noteikti būs hits Līgo un Jāņu svinībās no gada uz gadu.

 

 

Līgo 2014 aizvadīti

By   jūlijs 18, 2014

Līgo 2014 svētki ir aizvadīti, jāgaida nākamais gads un jācer, ka nelīs tik traki kā šogad. Līgo svētki Latvijā tika aizvadīti diezgan koši, pasākumi notika daudzās pilsētās un cilvēkiem par to, ka būtu jāsēž mājās un nav kur aiziet nebija jāuztraucas. Principā pasākumu bija tik daudz, ka spēj tik tērēt naudu, lai gan atrie krediti nav risinājums, pieņemu, ka uz Līgo svētkiem aizdevēji nopelnīja labi… Bet tas tā, atkāpjoties no tēmas. Ļoti patika, ka šogad savā apkārtnē redzēju cilvēkus, kuri ceļmalā tirgo skaistus vainagus gan Līgām, gan Jāņiem, es gan šogad noslinkoju un Jānim, pie kura ar draugiem līgojām – vainagu nopirku. Pasākumā gan nevienā šogad nav būts, bet lasīts gan, tā ka pieņemu, ka visi atpūtušies esam diezgan labi. Tā nu sanāca, ka svinējām privātmājā pie Limbažu ceļa, jāsaka, ka uz Ugunsgrēka pasākumu devās daudz cilvēku, ne 5 minūtes bez garāmbraucošas mašīnas. Tāda neliela atkāpe pirms nākamā gada… Gatavosim informāciju un nākamgad priecēsim ar jauniem Līgo un Jāņu 2015 pantiņiem, receptēm, pasākumu vietām un citām noderīgām lietām.

Līgo dziesmas

By   jūnijs 5, 2014

ligo 2014

Kas gan par līgo svētkiem ir bez Līgo Līgo dziesmām. Jau no seniem laikiem mūsu senči ir veidojuši dziesmu krājumus ar kuriem tiek pieskandinātas katras Jāņu svinības, ar kurām tiek godāti vasaras saulgrieži, Līgas un Jāņi.  Latviešu tautasdziesmas ir vienas no skanīgākajām pasaulē un nevelti. Lai līgošana būtu kārtīga ir jāsamācās dažādas dziesmas, mēs esam sagatavojuši savu Līgo dziesmu topu lai arī Jūsu svinības būtu skanīgas! Continue reading »

Līgo salāti

By   jūnijs 3, 2014

vacu kartupelu salatiLīgo svētki ir visiem iemīļoti ar gardo Jānu sieru, alu un dažādām gaļām, kā šašliku un desām, bet vienmēr uz galda līgo svētkos atrodas arī dažādi salāti, ko iespējams ēst kopā ar visiem pārējiem gardajiem ēdieniem. Šodien došu jums mūsu ģimenes iecienītos līgo salātus, kas būtībā ir modificēti vācu kartupeļu salāti ar dažiem zaļumiem, kas piedod tiem svaigumu un ļauj tos labāk izbaudīt ēdot brīvā dabā.

Šai receptei jums būs nepieciešanas šādas sastāvdaļas:

  • Kartupeļi
  • Olas
  • Sīpoli vai loki
  • Krējums
  • Majonēze
  • Sāls
  • Paprika
  • Garšvielas
  • Marinēti gurķi

Lai pagatavotu šos gardos līgo salātus jums vispirms nepieciešams izvārīt kartupeļus ar visu mizu, tādā veidā tiem būs spēcīgāka garša un tie liksies mazliet gardāki tieši šajos salātos. Kad kartupeļi izvārīti nomizojiet tos un atstājiet atdzesēties, bet tajā pašā laikā izvārtiet arī olas, proporcijās 2:1 ņemot ar kartupeļiem. Vislabāk ir lietot tieši mājas olas jo tām dzeltenums ir lielāks un parasti garša ir labāka nekā veikalā pirktajām olām. Kad olas izvārītas un nomizotas tās arī jāatstāj atdzesēties uz stundu. Kad abi galvenie produkti ir atdzesēti tad jāsāk to griešana griežot visu mazos kubiciņos. Šādā veidā kartupeļi un olas uzsūks vairāk majonēzi un krējumu, tomēr tos būs labāk ēst un varēsi sagaršot vairāk garšas ar vienu karoti, protams, ja būsit kārtīgi samaisījuši savus salātus. Kad kartupeļi un olas ir sagriezti tad jāķeras pie marinēto gurķu un sīpolu griešanas, kam vajadzētu būt proporcijās 1:3 attiecībā pret kartupeļiem, jo galvenā sastāvdaļa tomēr ir tieši šie ar visu mizu vārītie kartupeļi. Tad vēl masai var pievienot mazliet sagrieztas paprikas, bet tas jādara pēc katra paša ieskatiem, jo ne visiem garšo šīs dārzenis!
Kad visi produkti sagriezti tad nāksies pievienot krējumu un majonēzi 1:1 proporcijās un garšvielas, kā arī sāli. Garšvielās mēs parasti pievienojam piparus un garšas pastiprinātāju, bet bez tiem arī var iztikt, tomēr atcerieties, ka produkti aprasti ievelk visas garšas un noteikti vēlāk atkal būs jāpievieno majonēze un krējums, lai salāti būtu tā teikt slapjāki.
Ceru, ka šī recepte jums noderēs un jūs to izmēģināsit šajos Līgo svētkos, jo šie jāņu salāti patiešām labi iet kopā ar alu, sietu un šašliku!

 

Top 10 Ligo Pantiņi

By   maijs 27, 2014

ligo pantini vainagsVisa laba Jāņu zāle,
Ko plūc Jāņu vakarā.
Jāņu nakti zelta rasa
Katrā zāles galiņā.

Ar skanīgu līgo
Lai Jāņunakts zied.
Lai uguns uz sauli
Un vasaru iet.

Uguns puisis Jāņu nakti,
Kurin’ gaišu uguntiņu!
Došu tevim raibus cimdus,
Norakstītu nēzdodziņu.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Ko tu laba mums atnesi?
Puišiem tukšas alus kannas,
Meitām ziedu vainadziņus.

Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd-
Tā paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Jānits man sieru prasa,
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?

Kaut es būtu tik bagāta.
Kā Jānītis šovakar:
Papardīte Jāņu nakti
Zelta miglu nomigloja.

Jāņu naktī Tevimvēlu,
Tautudēluvaren cēlu,
Lai tas Tevi stipri spaida,
Un Tev mute plati smaida!

Grezni, grezni Jānīts jāja,
Nopušķotu kumeliņu,
Grezni dzieda mūs māsiņa,
Rožu dārzu laistīdama.

Jānīts sēdi kalniņā,
Zāļu nastu mugurā:
Cik zālīšu nastiņā,
Tik tev siera gabaliņu.

Līgo svētki

By   maijs 27, 2014

ligo svetkiLīgo svētki jeb Jāņi, kā tos dēvē plašākā sabiedrībā ir Latviešu gadskārta svētki, kas tiek svinēti vasaras saulgriežos, jeb vasaras īsākajā naktī un garākajā dienā. Jāņus Latvieši parasti svin 23 un 24. jūnijā, lai gan patiesībā vasaras saulgrieži notiek jau 21. vai 22. jūnijā, bet neatkarīgi no tā jau gadsimtiem ilgi šie svētki tiek svinēti ap šo un ir iecienīti svētki atpūtai pie dabas un izklaidēm. Senlatviešiem līgo svētki asociējas ar auglības, veiksmes un laimes pastiprināšanu, kā arī dienas uzvaru pār nakti, jo šajā gada īsākajā naktī tiek kurināts Jāņu uguns, kas savieno vienu dienu ar otru, neļaujot naktij pilnībā atnākt.

Līgo svētki bija svarīgi senlatviešu mitoloģijā, jo tie deva kungiem un dāmām iespēju atbrīvoties no ikdienas spriedzes, un šinī naktī bija atļautas dažādas neķītrības un, ja pēc 9 mēnešiem piedzima bērns no kaimiņu vīra, tad nevienam pret to nebija nekādi iebildumi. Tieši dēļ šīm izdarībām 12. gadsimtā, kad Latvijas teritorijā apmetās pirmie bīskapi tie bija neizprašanā, ko šie pagānu cilvēki šinīs dienās dara. Tomēr šī tradīcija bija tik spēcīga, ka pat kristietība un dieva ienākšana Latviešu mājās nespēja to izskaust un visi Latvijas teritorijā ienākušie cilvēki pieņēma šos svētkus un sāka tos svinēt kopā ar mūsu senčiem.


Jāņu diena un nakts jau izsens ir saistīta ar ūdeni un uguni saistot šos dievišķos spēkus un tieši tādēļ Jāņu dienā ir jāpeldas tuvākās apkaimes dzidrākajā ūdenstilpnē, kādā strautiņā, vai Jāņu rītā jāvārtās rasā, bet uguns rituālus jau mēs visi zinām. Kas ir svarīgi, kas jāatceras par līgo uguns dedzināšanu ir tas, ka tā jādedzina augstākajā vietā, un tai noteikti jādeg visu nakti, jo šādā veidā pēc ticējumiem cilvēki ir spējīgi sasaistīt gada divas garākās dienas pilnīgi bez tumsas iestāšanās.

Ja jau Jāņu uguns deg visu nakti, tad Jāņa bērniem arī ir jāpaliek nomodā visu nakti, jo ticējumi saka, ka jāņu dienas pirmā saules gaisma ir dziedējoša un sniedz gan cilvēkiem gan dzīvniekiem spēku un enerģiju visam turpmākajam gadam, kā arī ļauj tīrumiem un laukiem augt ražīgāk un sniegt jums lielāku ražu.

Vēl viena lieta, ko ikvienam līgo svinētājam ir jāatceras ir Jāņu vainagi un rotas, kas tiek veidotas, lai salasītu zemes spēku, un uzglabātu to līdz nākamajam gada, bet tad to atkal iemetot Jāņu ugunī atbrīvotu. Jāņu vainagi ir viena no zināmākajām šo svētku tradīcijām un tie ir jāveido no ziediem un dažādiem citiem augiem, bet jāatceras, ka sieviešu vainagiem noteikti ir jābūt veidotiem no ziediem, bet Jāņa tēvam ir jāveido vainags no ozola zariem, kas simbolizēs stiprumu un spēku. Vasaras saulgriežos daudzās mājās tiek nestas arī kadiķu ozolu vai bērzu meijas un sietas pie ieejas durvīm, kas nelaiž iekšā ļaunos garus un attīra visus ciemiņus no sliktajām enerģijām.

 

Papardes zieda meklēšana

By   maijs 26, 2014

papardes zieda meklejumiVēl viena neaizmirstama un visiem zināma līgo nakts tradīcija ir papardes zieda meklēšana, kura daudziem asociējas ar erotiskiem piedzīvojumiem un līgo svētku neķītrībām, bet senlatviešu tradīcijās papardes zieda meklēšana saistīta ar laimes un veselības meklējumiem un tikai pēc tam ar mīļotā cilvēka meklējumiem. Jānu naktī jau no sentēvu dienām pieņemts un atļauts darīt daudz un dažādas lietas, kas ikdienā nebija piedienīgas un viena no tām ir tieši papardes zieda meklēšana, ka mūsdienās pārvērsta par neatņemamu svētku sastāvdaļu, kur pārīši bieži vien dodas meklēt papardes ziedu mežā nostāk no pārējiem līgotājiem.

Senlatviešu folklorā un literatūrā ir dažādi ticējumi par šī zieda dziedināšanām spējām un to, kā iespējams labāk šo ziedu atrast, kā, piemēram, vienā ticējumā teikts, ka Jāņu vakarā jāiet uz mežu meklēt paparde un ar metāla mieru jāvelk tai apkārt aplis, bet tieši pusnaktī uzziedēšot apbrīnojams zieds, kas pēc tam tikpat ātri pazudīšot. Mūsdienās, skaidri ir zināms, ka papardes nezied, bet tas neattur daudzu Jāņu bērnus vēl joprojām doties šīs eksotiskās tradīcijas turpināšanā, un kāpēc gan to nedarīt, ja līgo naktī iespējams izmēģināt kaut ko savādāku un doties pastaigā pa tuvējo mežu meklējot šo mītisko objektu, par kuru tik daudz ir dzirdēts.

Viss priekš šīs tradīcijas turpināšanā ir tieši šī nezināšana, ka varbūt tomēr šis zieds uzziedēs un tieši šī nezināšana katru gadu simtiem Jāņa bērnus mudina doties meklēt šo spīdošo ziedu, bet atcerieties, ka jāņem līdzi ir pretodu līdzekļi un daudz pacietības, un varbūt tieši jums izdosies šo brīnumaino ziedu atrast!