Tag Archives: uguns ligo tradicijas

Jaņuguns – Līgo ugunskurs

By   maijs 26, 2014

janu ugunskursVasaras saulgriežos, jeb Līgo vakarā neaizmirstama svētku sastāvdaļa ir Jāņu uguns dedzināšana, kura saistās ar mistiskās pasaules savienošanu ar materiālo pasauli un savieno gada īsākās dienu ar nākamo dienu tādā veidā pārvarot tumsu un nakti. Jāņu ugunskurs ir ierasta līgošanas tradīcija, kas ir senlatviešu tradīcija un jau neskaitāmus gadu desmitus un simtus ir tikusi piekopta vasaras saulgriežos jeb līgo naktī. Jānu ugunij pēc ticējumiem ir jādeg visu nakti un tā ir jāveido tuvākās apkārtnes augstākajā vietā, lai tā apspīdētu visus jāņubērnus un līgotājus dodot tiem spēku un izturību svinēt svētkus visu nakti.

Nereti mūsdienās Jāņu svētki ir pārveidojušies par vienkāršu iedzeršanas vietu un kārtējo tusiņu jauniešiem, bet patiesībā šiem svētkiem ir daudz dziļākas tradīcijas un Jāņu uguns ir svēta tāpēc tajā nedrīkst mest izsmēķus un uz tās cept desas vai šašlikus un priekš šādām nodarbēm parasti ieteicams ir veidot atsevišķu ugunskuru vai grilu. Tieši tāpēc, ka Līgo nakts uguns ir svēta, tai ir vajadzīgs arī kāds upuris, kā vainags vai dzijas kamols, ar kuru cilvēki pasakās dabas mātei par visu, ko viņa ir devusi un upurējot šīs lietas, kurām ir pieliktas pūles to izveidošanā cilvēki parāda, ka viņi uguni ciena! Ticējumos ir teikts, ka Jāņu vainagu sadedzināšana, kā arī meiju un citu Jāņu rotājumu dedzināšana ir svēta lieta un tā nes laimi, prieku un ražīgu nākošo gadu, kā arī šādas darbības veicina auglību jaunajām sievietēm, kurām līgo naktī ir jālec pāri šim ugunskuram.

Jānu ugunij ir jādeg visu nakti no saules rieta līdz pat saules lēktam un to var taisīt vienkārši sakraujot baļķus kaudzē, vai arī uz kārts uzliekot koka mucu, kas apsmērēta ar piķi vai vienkāršu gumijas riepu, kas arī apsmērēta ar piķi. Svarīgi svētku uguns veidošanā ir padomāt par malkas daudzumu un sagādāt pietiekoši malkas lai uguni varētu uzturēt visu nakti un tā neizdzistu! Ja jūs vēlaties pieturēties pie senlatviešu tradīcijām, tad noteikti jums vajadzēs aizkurināt ugunskuru ar kramu, jo senlatviešiem nebija sērkociņi vai šķiltavas un vajadzēja mazliet ilgāku laiku, lai izveidotu dzirksteli bērza tāsī, un tālāk to viļājot un pūšot pārveidot par lielu ugunskuru.

Ceru, ka nu jūs uzzinājāt mazliet vairāk par šo ierasto rituālu, un šajos svētkos jūs pievērsīsit pastiprinātu uzmanību Jāņu ugunskura veidošanā un nejauksit to ar vienkāršu desu cepšanu vai vietu, kur dedzināt vecos žurnālus!